Eseju konkursa godalga Janai Apaļajai!

Pirms 100 gadiem 1.maijā uz pirmo  sēdi sanāca  Satversmes sapulce ,kas par savu galveno uzdevumu izvirzīja pirmās jaunās Latvijas valsts pamatlikumu uzrakstīšanu un  pieņemšanu.

Tas bija cerību laiks. Latvija bija neatkarīga, pirms dažiem gadiem beidzies I pasaules karš un izcīnītas Brīvības cīņas.

Sagaidot šos valsts svētkus, Staļģenes vidusskolas 7.klases skolniece Jana Apaļā piedalījās  Kustība demokrātiJĀ izsludinātajā eseju konkursā “ Ko mani senči sagaidīja no Latvijas valsts pirms 100 gadiem un atmodas laikos? Ko gaidu no savas valsts tagad?”.

Skolēnu un studentu esejas vērtēja augstskolu docētāji, kā arī vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji. Liels prieks, ka Jana iekļuvusi godalgoto skaitā! Balva ir tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli! Sarunu tieši šo politiķi Jana izvēlējās pati.

Lūk, fragments no Janas esejas lai ir kā aicinājums mums visiem būt atbildīgākiem par savu zemi:

”Neviens cits, kā mēs paši, jo dēļ mūsu slinkuma un “bezspēka” nekas labāks nenotiks, jo pat vienu plastmasas pudeli ir grūti aiznest uz atkritumu tvertni un iemest tajā. Protams, visas valstis grib augt, arī Latvija, tādēļ mēs būvējam jaunas ēkas un cenšamies visu padarīt labāku. Bet kur paliks mūsu latvju tradīcijas? Sabūvējot jaunas ēkas un uzlabojot pilnīgi visu, iespējams, būs labāk, bet vai mēs paliksim tie paši latvieši? Ja tradīcijas izzudīs, nebūs arī latvieši, un ja nebūs latviešu, nebūs Latvijas! No savas valsts, es sagaidu to, ka mēs virzīsimies uz priekšu piesārņojuma mazināšanā, lai mēs dzīvotu tīrā Latvijā, un es ceru, ka mūsu senās tradīcijas, kas mūs padara par īstiem latviešiem, nepazudīs!”

 

                                                              Vēstures un sociālo zinību skolotāja Silvija Saleniece