Lekcija vecākiem “Vesels bērns- vesels pieaugušais”

Staļģenes vidusskolā  ESF projekta “Slimību profilakses un Veselības veicināšanas pasākumi Jelgavas novadā” ietvaros visu klašu izglītojamo vecāki tika aicināti noklausīties bērnu ārstes Madaras Rudzātes lekciju “Vesels bērns- vesels pieaugušais”.

Lekcija tika organizēta laikā, kas ir pieņemams lielākajai daļai vecāku- otrdienā 2018.gada 27.novembrī plkst.17.00. Pirms vai pēc sapulces tajā pašā dienā notika arī vairāku klašu vecāku sapulces. Vecāki, kuri piedalījās lekcijā, lielākoties informāciju par bērnu veselību uzklausīja uzmanīgi un ieinteresēti. Uzdeva arī dažus jautājumus lektorei un dalījās personīgajā pieredzē.

Staļģenes vidusskolas administrācija labprāt uzklausītu izglītojamo vecāku priekšlikumus par citām tēmām, kas būtu aktuālas, lai rīkotu arī turpmāk izglītojošus pasākumus, kā arī- sagaida lielāku atsaucību to apmeklēšanā, jo šajā nodarbībā bija 21 apmeklētājs. Liels paldies par dalību ieinteresētajām personām, kurām nav vienaldzīga bērnu veselība.

Neliels ieskats lekcijas saturā.

Ārste Madara Rudzāte uzskata, ka vecākiem ir svarīgi rūpēties ne tikai par bērnu fizisko veselību, bet arī par emocionālo un garīgo veselību, kā arī- par sociālo labklājību. Kā veselības nodrošināšanas pamatprincipus viņa min “3 vaļus”: 1)veselīgs uzturs; 2)kustības; 3)miegs. Pie tam norāda uz izmaiņām “uztura piramīdā”- visam pamatā ir ūdens. Ļoti svarīga ir ne vispār kāda šķidruma lietošana, bet gan- vai bērns ikdienā pietiekamā daudzumā dzer ūdeni. Vecāki bieži pieļauj kļūdas “uzķeroties” uz reklāmās norādītajiem “āķiem”, kas popularizē “mānīgi veselīgus produktus”- sulas, jogurtus, brokastu pārslas, kas bieži vien satur lielu cukura daudzumu un nebūt nav nepieciešams tik lielos apjomos, izraisa aptaukošanos un citas ar veselību saistītas problēmas. Ir rūpīgi jāizvērtē, vai tiešām nepieciešami daudzveidīgi uztura bagātinātāji, ja uzturs ir pilnvērtīgs un sabalansēts. Latvijas apstākļos varētu būt aktuāla D vitamīna un zivju eļļas lietošana, bet to arī labāk saskaņot ar ārsta ieteikumiem.

Runājot par bērnu kustīgumu, šodien bieži vien var novērot divas galējības. Ir vecāki, kuri pārspīlēti rūpējas par bērnu kustīguma nodrošināšanu, vedot viņus uz daudzveidīgiem sporta pulciņiem, neatlaidīgi nodarbinot papildus, lai sasniegtu izvēlētos normatīvus, uzvaras sacensībās, īstenotu savas ambīcijas. Ir arī tādas ģimenes, kur kustīgumam nepievērš vispār nekādu uzmanību- bērns stundām spēlē spēles datorā, telefonā, vada dzīvi mazkustīgi, ir atkarību varā. Labāk ir atrast bērnam vislabāko variantu, saskaņojot to ar konkrēti viņa veselībai nepieciešamo un vēlamo, domājot arī par emocionālo un garīgo veselību. Bērnam vidēji katru dienu vismaz 60 minūtes būtu nepieciešama aerobā slodze (Aerobā izturība ir organisma spēja nodrošināt enerģiju ar ieelpojāmā skābekļa daudzuma palīdzību.)

Slikta stāja- slikti ieradumi. Jau no mazotnes bērni ir jāmāca pareizi stāvēt, sēdēt. Problēma var būt arī pārāk smagas skolas somas. Tāpēc katru dienu jāizvērtē, vai visu somas saturu ir vērts nest uz skolu, varbūt līdzi tiek nēsātas arī nevajadzīgas lietas. Pareizāk ir lietot mugursomu, nevis uz viena pleca liekamu. Nepareiza mobilo ierīču lietošana- nav pašam jāliecas pie telefona, bet gan telefons jātur attiecībā pret acīm pareizā leņķī. Dažkārt bērni, kuri ir pastiepušies garāki par vienaudžiem, cenšas neizcelties un staigā saliekušies.

Ļoti svarīgs augošiem bērniem ir miegs. Skolas vecuma izglītojamiem ir jāguļ 9-11 stundas diennaktī. Tas ir svarīgi, lai darbotos augšanas hormons. Miegā smadzenes apstrādā informāciju, kas ir iegūta dienas laikā, un arī tas ietekmē sekmīgu mācīšanos.

Runājot par atkarībām, ārste Madara Rudzāte pieminēja to, ka (iespējams, dārdzības vai vecāku lielākas atbildības dēļ) ir samazinājies regulāro smēķētāju skaits, bet joprojām ir liels procents to, kuri ir izmēģinājuši šo kaitīgo ieradumu- līdz pat 75% piecpadsmitgadīgo pusaudžu. Alkoholu vismaz reizi mēnesī regulāri lieto apmēram viena trešā daļa piecpadsmitgadīgo pusaudžu. Datoratkarība konstatēta 23% zēnu un 29% meiteņu- viņi katru dienu pie datora ekrāna vai telefona pavada vismaz 3 stundas. Narkotiskās vielas ir pamēģinājis katrs ceturtais vai piektais no piecpadsmitgadīgiem pusaudžiem.

Reproduktīvā veselība (Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.) ir ļoti nozīmīgs jautājums, kas regulāri jāpārrunā ar bērniem sākot no pirmsskolas vecuma. Tā pirmkārt saistīta ar higiēnas ievērošanu.

Kā uzsvēra ārste Madara Rudzāte- ļoti svarīgi ir atrast laiku savam bērnam, runāt ar viņu par svarīgiem jautājumiem, audzināt, mācīt rūpēties par savu higiēnu, veselību, pareizu uzturu, garīgo veselību- savstarpējām attiecībām, lai vesels bērns spētu kļūt par veselu pieaugušo.

 

Lelde Jēkabsone, direktora vietniece izglītības jomā