Septembra izskaņā 6 skolēni no 9.klases kopā ar 3 pavadošajiem skolotājiem devās pieredzes braucienā uz Topoloveni Tehnisko liceju Rumānijā. Četru dienu garumā jaunieši aktīvi apguva komunikācijas prasmes angļu valodā, piedalījās sagatavotajās mācību aktivitātēs, apgūstot valodu, mākslas, dabas zinību un vēstures zināšanas, bet skolotāji iepazinās ar Rumānijas mācību procesu un smēlās idejas savam darbam.
Pirmdienas rīts sākās ar svinīgu sagaidīšanu pie skolas, kur rumāņu jaunieši, tērpušies tautas tērpos, mūs sagaidīja ar maizi un sāli, kas ir viņu tautas tradīcija. Pēc nelielas skolas iepazīšanas, pulcējāmies skolas bibliotēkā, lai katras valsts jaunieši prezentētu savu valsti un skolu. Tad sekoja “ledus laušanas” aktivitātes, kuras laikā skolēni savā starpā iepazinās un sadraudzējās. Skolēni gan nedaudz pārņēma šo procesu savā pārziņā, jo izrādījās, ka ir tik daudz kopīgu interešu un lietu par ko parunāt, ka tas aizņēma krietnu laiciņu. Pēc pusdienām skolēni strādāja pie projekta darbiem grupās: pirmā grupā apvienojās skolēni ar māksliniecisku garu un veidoja dalībnieku kartes: paši mērot, griežot, zīmējot. Otrā grupa veidoja ekosistēmu burkā, kurā mācījās iekārtot tīru un atbilstošu vidi kukaiņiem un gliemežiem. Trešā grupa veidoja plakātu par ūdens piesārņojuma problēmām- norādot galvenās problēmas un piedāvājot risinājumus piesārņojuma samazināšanai .
Otrdiena iesākās ar tuvākās pilsētas Pitešti apskati. Skolotājas Oanas Botircas vadībā izstaigājām pilsētas centru, iepazīstot tās arhitektūru un vēsturi. Apmeklējām vecāko un mazāko pareizticīgo baznīcu pilsētas centrā. Brīvajā brīdī bija iespēja pašiem pastaigāt pa Pitešti mazajām ieliņām un iepazīt viņu dzīves veidu un kultūrvidi. Dienas otrajā pusē jaunas zināšanas apguvām āra nodarbībās. Devāmies iepazīt tuvāko kalnu apvidu- pa ceļam šķērsojām upi, kuras gultnē ūdens tecēja pavisam nedaudz. Tas tāpēc, ka pēc 6 mēnešu ilga sausuma perioda, iepriekšējās dienās nedaudz uzlija. Dodoties augstāk kalnos, izstaigājām nesen izveidoto kalnu taku, kura veidota atbilstoši krusta ceļam, kas aprakstīts Bībelē. Tad arī uzzinājām, ka ticība šajā valstī tiek plaši praktizēta, tāpēc cilvēki arī labprāt dodas līdzīgos gājienos vismaz divas reizes gadā, lai kopīgu svinētu svētkus. No kalnu virsotnes, kuru klāja nu jau veci vīnogulāji, pavērās skats uz Topoloveni ar visām galvenajām ražotnēm: mašīnu rūpnīcu, kur ražo detaļas Dacia mašīnām un vietējo augļu pārstrādes rūpnīcu. Vakarā apmeklējām vietējo kultūras namu, lai noskatītos bērnu deju kolektīva mēģinājumu. Kā atzina mūsu skolas jaunieši – rumāņu dejas ir spraigas, ātras un dinamiskas, un tās jāspēj apvienot ar līdzi dziedāšanu.
Trešdienas rīts sākās ar vizīti pie pilsētas mēra, kurš mūs laipni uzņēma un izstāstīja par savu pilsētu, tās attīstību, izglītības un darba iespējām pilsētā. Vēlāk apskatījām Golešti muzeju, kurā uzzinājām par skolu sistēmas un nacionālās kultūras veidošanās vēsturi Rumānijā. Pēc pusdienām kopā ar rumāņu jauniešiem tika veidots dārza plāns, kāds varētu būt ap Topoloveni Tehnisko liceju, uzsvaru liekot uz apzaļumošanas iespējām. Kopīgi tika dziedātas gan rumāņu, gan latviešu karaoke dziesmas, apgūtas pieklājības frāzes abās valodās un nedaudz arī franču valodas vārdi, jo darbošanās notika kopā ar franču valodas skolotāju. Dienas noslēgumā skolas dārzā iestādīts tika Draudzības koks, tādējādi atzīmējot 15 gadus, kopš Topoloveni pilsēta un skolas sadarbojas ar Jelgavas novadu un Staļģenes pamatskolu. Visi dalībnieki saņēma arī sertifikātus par dalību projektā.
Ceturtdiena nāca ar izaicinājumu- kā ir braukt pa īstiem kalnu serpentīniem, sasniedzot nedaudz vairāk par 1600 m virs jūras līmeņa. Bija skaisti! Jo iepazinām ne tikai kalnu ekosistēmu, bet arī apskatījām Branta pili, kas tiek saistīta ar leģendām par Drakulu. Te nu lauzām stereotipus - pils valdnieks nebija vampīrs, bet gan cilvēks, kas ļoti necieta zagļus savā valstī un bija ļoti cietsirdīgs ar savām sodīšanas metodēm. Pils un tā īpašnieks Vlads Tapešs tiešām ir kā prototips slavenajās Drakulas filmās. Pils ir ilgāku laiku kalpojusi arī kā Rumānijas valdnieku rezidence, tostarp arī Rumānijas karalienes Marijas mājas vēl 1920. gadā. Pilī šobrīd apskatāma gan karalienes Marijas kolekcionētie mākslas darbi un tā laika mēbeles, gan kostīmi un instalācijas par godu vampīram Drakulam.
Piektdien, pirms došanās uz Bukarestes lidostu un mājup, jauniešiem vēl bija jāpagūst aiziet līdz skolai, lai atvadītos no jauniegūtajiem draugiem. Prieks, ka brauciena laikā iegūti jauni iespaidi un draugi. Apgūtas tik svarīgas dzīves prasmes un secinājums- nekur nav tik labi kā mājās. Tagad atliek vien jaunās zināšanas un prasmes realizēt savā ikdienas darbā.
Erasmus projekta koordinatore Staļģenes pamatskolā, skolotāja Ilze Ērstiķe