Projektu “Nesteidzīga izglītība dabā” kopā ar partnerskolām uzsākām pirms 2 gadiem, bet nu tas tuvojas noslēgumam un  kā viena no noslēdzošajām šī projekta aktivitātēm bija pieredzes apmaiņas brauciens uz Ziemeļmaķedoniju.

No 25. septembra līdz 1. oktobrim Staļģenes vidusskolas 6 audzēkņi un 6 pedagogi apmeklēja Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētu Skopji un OOU “Lazo Angelovski” skolu, lai kopā ar partneriem no Igaunijas, Rumānijas iepazītu Maķedonijas izglītības sistēmu un piedalītos dažāda veida aktivitātēs.

        Pirmdienas rīts sākās ar vizīti OOU “Lazo Angelovski” skolā, kur tikām sagaidīti ar īpašu šai vizītei sagatavotu skolēnu uzvedumu, kura laikā varējām iepazīt vietējās tautas dejas un dziesmas. Turpinājumā skolēni devās uz “ledus laušanas” aktivitātēm, lai iepazītu viens otru un sadraudzētos, bet skolotāji devās iepazīt skolu un tās darbību, kā arī strādāja pie projektā paveikto darbu izvērtējuma un turpmāk veicamo aktivitāšu plānošanas un precizēšanas.  Pēcpusdienā devāmies uz Skopjes pašvaldību, lai tikos ar pilsētas mēru un pārstāvjiem. Oficiālās vizītes noslēdzām ar sportiskām aktivitātēm skolas sporta zālē, kur, galvenokārt, piedalījās skolēni, bet neizpalika stafete, kurā aktīvu dalību ņēma arī skolotāji.

     Otrajā dienā savas zināšanas papildinājām dabas zinībās un antropoloģijā, jo devāmies uz botānisko dārzu, kura paspārnē darbojas arī pētniecības institūts. Iepazīstot botāniskā dārza ekspozīciju, vislielāko sajūsmu izpelnījās tur augošie bambusi, jo paslēpties bambusu audzē un nopurināt lapās sakrājušās rasas lāses radīja kopēju jautrību. Praktiskajās nodarbībās pētījām augu uzbūvi mikroskopā, uzzinājām  kā gatavo ārstniecisko augu uzlējumus un iepazinām īpašus un retus augus, kas aug Ziemeļmaķedonijā. Iepazīstoties ar institūta darbību, klausījāmies gan nelielu stāstījumu par to cik nozīmīgi ir izprast cilvēces rašanos un attīstības vēsturi, gan apmeklējām etnogrāfisko ekspozīciju, klausījāmies nacionālās dziesmas un iemācījāmies dejot maķedoniešu tautas deju. Dienas otrajā daļā gida pavadībā izstaigājām un iepazinām Skopji un tās vēsturi. Pastaigas laikā uzzinājām gan par postošo zemestrīci pirms 60 gadiem, kas izpostīja lielu daļu no pilsētas, gan to kā pēdējo 10 gadu laikā pilsētā notiek ļoti aktīva pieminekļu, skulptūru būvniecība;  ielūkojāmies gan krāšņā baznīcā, gan mošejā; kā arī izstaigājām šaurās vecpilsētas ieliņas.

   Trešdienas rītā devāmies uz Matkas kanjonu, kura pakājē iepazināmies ar tur esošā HES darbību. Aktīvi darbojoties, varēja izmēģināt riteni, kas ražo elektrību, vēlreiz nostiprināt zināšanas par visu veidu elektrības ieguvi un iepazīties ar senajām telekomunikācijas iekārtām.  Pēc izglītojošajām aktivitātēm, laiks bija doties kalnā augšā, lai izbaudītu  laivu braucienu pa Matkas kanjonu, kuru ieskauj mums tik neierastas kalnu grēdas. Apskatījām kalnu alu, kurā bija iespēja pašiem ieraudzīt  stalagmītus un stalaktītus,  par kuriem pie mums māca dabas zinībās. Kad izpētītas alas un ūdeņi, tad laiks bija doties kalnu virsotnēs – Vodno kalna virsotni sasniedzām ar pacēlāju, lai tuvplānā ieraudzītu 66 metru augsto dzelzs krustu, kas uzbūvēts 2000. gadā un ir lielākā tāda veida būve. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Skopjes pilsētu un apkārt esošajiem kalniem. Tad nu pavisam neplānoti, mūsu skolas puiši pierunāja ekskursijas vadītāju, lai atpakaļ ceļā uz viesnīcu, mūs aizved uz lielo futbola stadionu, kuru tik labi varēja vērot no kalnu virsotnes. Mūsu vēlmes tika uzklausītas- stadionā savas valsts himnu nodziedājām un 60 metru sprintu, kurā sacentās sporta skolotāja un skolēni, izskrējām!

   Ceturtdienas rītā kravājām koferus un devāmies uz Ohridas pilsētu, jo, kā saka maķedonieši- ja esot Ziemeļmaķedonijā neesi apmeklējis Ohridas ezeru, kurš  iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā,  tad tā īsti neesi iepazinis šo valsti. Pāris stundas ceļā, braucot pa  mums neierastajiem serpentīniem, un varējām paši savām acīm vērot slaveno ezeru, kuram otrā pusē jau pavisam cita valsts – Albānija. Ohridas pilsētu ar tās šarmu, mazajām, stāvajām kalnu  ieliņām, pērļu virtenēm, kuras iegūtas no ezerā sastopamajiem gliemjiem, 300 mazām baznīciņām, amfiteātri un ainavisko apkārtni iepazinām arī nākamajā dienā. Īpaša vieta Ohridas pilsētā ir Sv. Jona no Kaneas baznīca, kuras gleznainā apkārtne un pati celtne ir visvairāk fotografētā baznīca.

    Pēdējā apmeklējuma dienā īpašu sajūsmu sagādāja brauciens pa nelielo upīti Sv. Naum klostera teritorijā. Upe slavena ar to, ka tajā iztek vairāk kā 30 pazemes avoti, tajā ūdens ir tik dzidrs, ka var redzēt  3 metru dziļo upes gultni, un šīs upes ūdeni droši var lietot uzturā.  Pa upi atļauts pārvietoties tikai ar airu laivām, lai saglabātu tās neskarto dabu. Pa ceļam uz šo klosteri apskatījām seno apmetni uz ūdens, kas tik ļoti atgādināja mūsu pašu Āraišu ezerpili. Mājiņas  no niedrēm un māla būvētas uz pāļiem; mazas, zemas, izklātas ar lāčādām, kuras šajā reģionā netrūkst, jo, kā stāstīja autobusa vadītājs, tad lāču kalnu apvidū ir ļoti daudz.

  Jauni iespaidi un pieredze sakrāta, laiks izvērtēt, ko esam ieguvuši no projekta aktivitātēm divu gadu laikā. Jo priekšā noslēdzošais posms – projekta darbības izvērtējums un plāni turpmākai darbībai.

Ilze Ērstiķe, projekta asistente Staļģenes vidusskolā