2024./25.m.g. Staļģenes pamatskolas pārstāvji tika aicināti piedalīties Jelgavas novada G-STEAM projektā. Šo pienākumu izvēlējās sākumskolas skolotāju komanda: Lelde Jēkabsone, Ilze Sniķere, Vaira Cigelniece, Ingrīda Konoreva, Baiba Grīna. Projekta aktivitāšu norisi īstenoja 3.klases 24 skolēni.

Liels, liels paldies Vircavas pamatskolas pedagogiem par ieguldīto darbu un ierosmi mēģināt darīt vēl interesantāk, jo balstoties uz viņu aprakstīto nodarbību “Sēklas ceļš” parauga, tika izveidots “Sēklas ceļš- 2”.

Tika izveidots un aprakstīts 11 nodarbību komplekss, no tām 7 īstenotas fakultatīvās nodarbības projekti laikā, 2- vizuālās mākslas stundu laikā, 2- dizaina un tehnoloģiju stundu laikā. Visas nodarbības reģistrētas e-klases žurnālā.

Kādas bija atšķirības, salīdzinot ar “Sēklas ceļš” pirmo variantu? Lielāks aprakstīto nodarbību skaits- 11. Septiņas no tām tika organizētas kā grupu darbs. Izpētes objekts nebija ārstniecības augi, bet gan dārzeņi. Netika izveidota laistīšanas sistēma.

Problēmsituācija:

21. Skolēni saskata problēmu- kā no sēklas izaug augs?
21. Kādas sēklas jau skolēni pazīst?
21. Kādos dārza darbos jau ir piedalījušies?
21. Kādi apstākļi nepieciešami augu augšanai un attīstībai?
21. Kādi augi, dārzeņi (skolēnu pieredze) izaug no sēklām?
21. Kā tos lieto uzturā?
21. Kā tos attēlot vizuālās mākslas darbos?
21. Kā praktiski, saskaņā ar instrukciju, grupā veikt augu sēklu sēšanu?
21. Kā pierakstīt savus novērojumus, sadarbojoties ar grupas biedriem?
21. Kā veikt dažādu sēklu izpēti (mērījumi- mm, mg, forma- figūra)?

Izziņas process pedagogiem:

21. Apkopot informāciju par dažādām sēklām- ievākšanu, izskatu, pielietojumu. Izvēlēties piemērotākos variantus eksperimentam.
21. Sagatavot informatīvu materiālu- kā no sēklas nonāk līdz augam, izvēlēties klasei piemērotāko informāciju.
21. Sagatavot informāciju par alternatīvām laistīšanas iespējām, izstrādāt vienu variantu, ko visvienkāršāk īstenot klasē.
21. Noskaidrot, kas ir smūtiji, kā tos pagatavot no dažādiem augļiem, dārzeņiem.
21. Izvēlēties vienu augli vai dārzeni, kuru attēlot vizuālās mākslas stundā. Rudenim, iespējams, vispiemērotākais un iespaidīgākais ir ķirbis.
21. Izveidot tabulu dažādu sēklu izpētei (mērījumi- mm, mg, forma- figūra), nodrošināt nepieciešamos mērinstrumentus.
21. darbu izstādi.
21. Atkārtojuši- kā apkopot informāciju tabulās.

Izziņas process skolēniem:

21. Skolēni ir ieguvuši zināšanas par sēklām, iepazinuši konkrētas sēklas- izskatu, to iepakojumus, uz iepakojumiem esošo informāciju.
21. Izpētījuši sēklu izskatu, svaru- garums mm, svars mg, forma- zīmējums- grupās.
21. Iepazinuši informāciju par konkrētiem augiem (kuri lietoti eksperimentā)- grupās. Atraduši galveno informāciju (lasītprasme, konspektēšanas prasme) dotajā tekstā, pastāstījuši par to klases biedriem.
21. Praktiski izmēģinājuši sēklu sēšanu, augu audzēšanu.
21. Iepazinuši pārtikas produktu smūtiju un izmēģinājuši to paši pagatavot un nogaršot.
21. Attēlojuši gleznā vienu izvēlēto dārzeni. Izveidojuši darbu izstādi.
21. Atkārtojuši- kā apkopot informāciju tabulās.

Nepieciešamie resursi:

21. Dažādu kultūraugu sēklas- atkarībā no grupu skaita (plānotas 6 grupas, katrā par 4 dalībniekiem).
21. Augsne stādu audzēšanai- apkārtnē iegūtā augsne (var no kurmju rakumiem pļavā), substrāts (mājsaimniecības preču veikalā iegādāta, augu lapas vai zāle (drenāžai)).
21. Podiņi sēšanai- katram dalībniekam 1 (plānoti 24 dalībnieki), “karodziņš” ar skolēna vārdu, uzvārdu- atpazīšanai. Paplātes podiņu novietošanai (3 paplātes- katrām 2 grupām 1).
21. Tabulas datu apkopošanai: 1)sēklu raksturojums; 2)augu attīstības novērošana.
21. Svari precīzai svēršanai mg, kalkulators- aprēķiniem (mg), lineāls.
21. Vizuālās mākslas nodarbībām- A3 formāta papīra lapa, otas- liela un maza, guaša krāsu komplekts- katram dalībniekam (plānoti 24 dalībnieki).
21. Dizaina un tehnoloģiju nodarbībām- saldēti vai svaigi- dārzeņi, blenderi (katrai grupai- 1). Glāzes un kokteiļa salmiņi smūtijiem- katram dalībniekam (plānoti 24 dalībnieki).

Starppriekšmetu saikne: dabaszinības, matemātika, dizains un tehnoloģijas, latviešu valoda, vizuālā māksla.

Ziņa: No sēklām izaug augi, kurus cilvēki lieto pārtikā, iedvesmojas, radot mākslas darbus.

Iepriekšējās zināšanas un prasmes: Sācis iepazīt augļus un dārzeņus. Veic novērojumus dabā- atšķir dabas zonas, ko veidojis cilvēks- dārzs, tīrums, parks. Zina garuma, masas mērus, prot salīdzināt, secināt. Prot sadarboties komandā/ grupā.

Secinājumi:

21. Sēklu sēšanu labāk veikt pavasarī, lai izdīgušos augus varētu aiznest uz mājām un turpināt audzēt dārzā vai siltumnīcā. Tomēr audzēšanai uz palodzes ziemā ir pārāk maz gaismas- augi izstīdzē vai pat iznīkst. Līdz ziediem vai augļiem netikām.
21. Šāda veida projekta īstenošanai ir nepieciešami resursi, kurus būtu ieteicams iegādāties par speciāli šim nolūkam atvēlētiem līdzekļiem. Šoreiz aktivitātes tika īstenotas par pedagogu personiskiem līdzekļiem un resursiem, un balstoties uz entuziasmu.
21. Laistīšanas sistēmas izveide nav lietderīga, jo sākumskolas skolēniem ir par sarežģītu. Nav iespējams izveidot kvalitatīvu laistīšanas sistēmu. Pietiek, ja iemācās laistīt ar lejkanniņu, iepriekš nosakot- vai un kad laistīšana ir nepieciešama.
21. Lielām klasēm (kā mūsu gadījumā- 24 bērni)- labāk organizēt darbu grupās, izmantot instrukcijas, darbu aprakstus.
21. Ja sākumskolas klasei ir fakultatīvās nodarbības, tad labāk izmantot tās G-STEAM aktivitātēm.
21. Pedagogiem, kuri ir piedalījušies G-STEAM aktivitātēs, pienāktos par ieguldīto darbu kāda apliecība- līdzīgi kā par kursiem vai semināriem. Vismaz būtu kāds reāls gandarījums par paveikto darbu.
21. Jautājums- ko darīt tālāk ar Staļģenes pamatskolas skolotāju izstrādāto G-STEAM darbu?

Lelde Jēkabsone, 3.klases audzinātāja