Sadaloties grupās pēc nejaušā Wheel of names principa, 7.a un b, arī 9.kl. skolēni literatūras mācību programmas ietvaros gatavoja gardus ēdienus, tādējādi uzlabojot savas prasmes kulinārijā. Kāpēc gan to darīt literatūras stundās?

9. kl. skolēni izzināja A.Čaka, latviešu dzejnieka un rakstnieka- urbānista, dzīvi un literāro darbību, lasīja un analizēja mīlas dzeju, poēmu “Mūžības skartos”,  veidoja video materiālu ar sevis izvēlēto A.Čaka dzejoli, to izteiksmīgi deklamēdami. Autors bijis izcils ēdienu gatavošanas meistars, kas ir ļoti neraksturīgi dzejniekiem. Par to liecina A.Čaka memoriālajā muzejā Lāčplēša ielā 48/50 atrastās piezīmju lapiņas ar zīmītēm mājiniekiem un dažādu ēdienu receptēm. Tās, tāpat kā fotogrāfijas, atmiņu skices un fragmenti no autora darbiem, liecina, ka viņš bija ne tikai talantīgs literāts, bet arī labs pavārs un saviesīgu pasākumu cienītājs.

Aizrautīgi gatavojot, devītie precīzi ievēroja recepšu sastāvdaļu proporcijas un patiešām radīja gurmānu šedevrus A.Čaka gaumē: sāļās ķimeņu standziņas, siera, auzu pārslu, tējas un bezē cepumus, Alberta biskvītu, sviesta plācenīšus un kartupeļu pikantos salmiņus. 

Savukārt 7. kl. skolēni, nostiprinot savas zināšanas par latviešu folkloru, ne tikai izzināja tradīcijas, bet arī grupu darbā izstrādāja prezentāciju par izvēlēto latviešu gadskārtu, šoreiz par Ziemassvētkiem, Lieldienām, Jāņiem, Miķeļiem un Mārtiņiem. Tas pamudināja arī šos jauniešus gatavot dažādus gardus ēdienus, kā pildītās olas, plātsmaizi, piparkūkas, kuras tika glazētas, un speķa pīrādziņus ar bagātīgu pildījumu, tika siets arī Līgo un Jāņu dienas siers. Viss izdevās lieliski!

Kā mācību, tā gatavošanas procesā visi jaunieši iesaistījās ar prieku un entuziasmu, tika ievēroti sanitārijas un darba drošības, galda kultūras un uzkopšanas noteikumi. 

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Vita Klausa